Daudzi no mums, nopūšot sveci, pat neaizdomājas — taču šis vienkāršais žests ir viens no senākajiem ikdienas rituāliem, kam agrāk bija ļoti dziļa nozīme.
Senos laikos sveci uzskatīja par dzīvu būtni — tai ir liesma, elpa un spēks, kas savieno cilvēku ar mājām, gaismu un pat ar Dievu. Un nopūst sveci nozīmēja šo saikni pārraut visrupjākajā veidā.
Kāpēc nedrīkst pūst uz liesmu
Vecmāmiņas teica vienkārši: Sveci dzēš ar pateicību, nevis ar elpu.”
Tas nav māņticības jautājums. Kad cilvēks nopūš sveci, viņš uz uguni virza savu elpu — pilnu ar mitrumu un ogļskābo gāzi. Liesma nodziest, atstājot tumšu, asu un nepatīkamu dūmu. Pēc tautas ticējumiem tieši šajos dūmos paliek visi vārdi, domas un vēlējumi, kas izteikti sveces gaismā. Citiem vārdiem — jūs it kā “nopūšat” savu veiksmi un enerģiju.
Kas notiek patiesībā
Pat fizikas likumi to apstiprina: kad jūs strauji pūšat uz liesmu, gaisa plūsma to satricina un rada virpuļus, kas paceļ sīkas vaska un kvēpu daļiņas. Tās vēlāk nosēžas uz sienām un griestiem, atstājot melnu nogulsni un deguma smaržu.
Ja sveci tomēr pārklāj ar vāciņu vai lēnām aizsedz ar plaukstu, skābeklis ap liesmu vienkārši izzūd, un tā nodziest klusi, bez dūmiem un kvēpiem. Tas ir ne tikai skaistāk, bet arī daudz drošāk.
Ko teica senči
Senatnē uzskatīja: sveces liesma ir “mazs dvēseles gaismas stars”.
Kad cilvēks nopūš sveci, viņš it kā dzēš visu, ko bija vēlējies vai lūdzis tās gaismā. Īpaši stingri šo aizliegumu ievēroja baznīcās vai piemiņas brīžos — uzskatīja, ka pūst uz tādu sveci ir liels necieņas apliecinājums.
Tāpēc mūsu senči vienmēr dzēsa sveces ar plaukstu vai īpašu metāla vāciņu — gaisekli. Tā viņi nepārtrauca uguns enerģiju, bet gan maigi to “atlaida”, ļaujot gaismai aiziet mierā.
Kāpēc šo paražu vērts atdzīvināt arī šodien
Mūsdienu psihologi piekrīt: sveces patiešām ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli. To maigā gaisma mazina trauksmi, palīdz koncentrēties un nomierina elpu.
Lasi vēl: Neatkārtojamie salāti ar šprotēm – tikai manā izpildījumā
Kad jūs dzēšat sveci nesteidzīgi, ar pateicību un mieru, — jūs radāt simbolisku mirkli noslēgumam. Tas kļūst par mazu, bet nozīmīgu vakara rituālu, kas palīdz atlaist dienu, sakārtot domas un sajust iekšēju līdzsvaru.
Mazs rituāls, kas maina visu
Pamēģiniet paši: vakarā, pirms miega, aizdedziet sveci, padomājiet par kaut ko labu un klusumā pasēdiet dažas minūtes.
Kad jutīsiet, ka esat gatavi, viegli aizsedziet liesmu ar plaukstu. Sajutīsiet, kā siltums paliek uz ādas — it kā uguns būtu nodevusi jums daļu savas enerģijas.
Šī tradīcija joprojām dzīva Gruzijā, Armēnijā un Grieķijā, kur mēdz teikt: “Tas, kurš dzēš sveci ar pateicību, iededz gaismu savā dvēselē uz ilgu laiku.”
Lasi vēl: Jūsu dzimšanas dienas noslēpums: kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē
Dažkārt senie ieradumi šķiet dīvaini — līdz brīdim, kad saprotam, cik gudrība tajos slēpjas. Neaizpūtiet sveces. Vienkārši aizsedziet tās ar plaukstu. Un lai katrs jūsu vakars beidzas mierā — bez dūmiem, bez steigas un bez liekiem vārdiem.
